Skuju zaleņa pārtikas piedevas.

Skuju zaleņa pārtikas piedevas.

Cilvēki izsenis meklējuši dažādas iespējas izdzīvot un saglabāt veselību, izmantojot tuvākās apkārtnes augus, -senči pirtī pērās ar kadiķu slotiņām un plaši lietoja dažādu augu uzlējumus. 

Zinātnieki jau sen pievērsuši uzmanību daudzu savienojumu apbrīnojamai līdzībai auga dzīvajās daļās, galvenokārt zaļumos, un cilvēka organismā, piemēram, augu hlorofila un asins hemoglobīna hēma līdzībai, augu poliprenolu un dzīvnieku doliholu līdzībai u.c. Ir pierādītas iespējas atsevišķu savienojumu deficītu organismā novērst ar augu valsts produktiem, tādējādi nodrošinot cilvēka organisma pilnvērtīgu funkcionēšanu.

Ir zināms, ka priede un egle ir ģenētiski vecākās koku sugas, kas izdzīvojušas par spīti planētas klimata izmaiņām. Zinātnieki uzskata, ka šajos skujkokos attīstījušies aizsardzības mehānismi, kas palīdz izdzīvot jebkādos apstākļos. Skujkoki ir mūžzaļi, tāpēc mums visu laiku pieejama svaiga izejviela.

Mūsdienās zinātnieki iemācījušies no koksnes biomasas izdalīt bioloģiski aktīvās ekstraktvielas pārstrādājot  skujkoku zaleni. Zalenis ir koku fitomasas dzīvā daļa kura sastāvā ir praktiski visi cilvēka un dzīvnieku izdzīvošanai nepieciešamie bioloģiski aktīvie savienojumi. Ar tiem sevišķi bagātas ir ģenētiski vecāko koku sugas (ginks, skuju koki)

Latvijas meži ir bagāti ar skujkokiem. Skuju ķīmiskajā sastāvā var atrast visus savienojumus, kas nodrošina cilvēka eksistenci, piemēram, hlorofilu. Hemoglobīna un hlorofila struktūras formula ir ļoti līdzīga, tikai hlorofila centrā ir magnija, bet hemoglobīna-dzelzs. Tas nozīmē: jālieto zaļumi, un vienmēr būs labs asins sastāvs.

Diemžēl mūsu klimatiskajos apstākļos vairumam cilvēku nav pieejams pietiekošs svaigu zaļumu u.c. augu izcelsmes augstvertīgu produktu daudzums visu cauru gadu. Pārtikas ražotāji un tirgotāji, konservējot augu produktus, ir orientēti uz ilglaicīgi un viegli uzglabājamu produktu ražošanu un tirdzniecību.

Tieši tādēļ pasaulē strauji pieaug uztura bagātinātāju, galvenokārt no dabasvielām izstrādātu, ražošana, tirdzniecība un lietošana. Tāpat pieminēšanas vērta ir arī cita tendence - ļaudis aizvien vairāk izvairās no sintētiskajiem medikamentiem, jo tie rada blakusparādības, turklāt tiem ir šaura iedarbība, turpretīm beidzamie pētījumi liecina ka dabiskas izcelsmes vielas ir drošākas un efektīvākas.